Krista Kristija Cērpiņa
2 mēnešus atpakaļ
Man gribas teikt, ka laikam lielākais kompliments Tev ir tas, ka man manā ikdienā ir vajadzīga milzu saņemšanās, lai ieslēgtu Tavu ierakstu no tiešraides nodarbības, tomēr, kad izritinu paklājiņu, saņemos, lai tur vai kas, pat ar mazuli, kas apkārt lokās, pieprasa uzmanību un krūti, tā sajūta, TĀ - pēc treniņa, pagulēt, cik mazais atļauj brīdī, ir milzu pateicība sev, ka saņēmos un Tev, ka izkustināji visas savilktās vietas, pat nezinot, ka man tiešām tās sāp 😄 Gribu teikt, ka pat ja nokavēju, vai nespēju koncentrēties tiešraides nodarbībai, jo mazā raud, es esmu pateicīga ierakstiem, kas ātri parādās lapā, un varu atrast mirkli sev, lai aizietu uz terapiju pie Vijas! 🤭 jo tieši tāda ir sajūta, "atverot" visus savilkumus un ieklausoties elpā, ir sajūta, ka smagums ir nokritis. Ar pavisam citu sajūtu atgriežos pie savas ģimenes, un ar katru reizi arvien kareivīgāk cīnos par savu vingrošanas reizi. Un jāsaka, ka nezināju, ka nākamajā dienā sāpēs muskuļi, ka es tos iepriekš "vingrojot" pat nebiju iekustinājusi, tad Tavas zināšanas "ieslēdzot" īstos muskuļus - izrādās mana sēža un kājas izjuta labu treniņu!🤭😄 Mīļš paldies Tev par darbu! Mīļš paldies par terapiju, par stīvuma izstaipīšanu, pamudinājumu atrast laiku sev, iespēju beidzot ieelpot pa īstam!